Pēdējos gados mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis par vienu no populārākajām tēmām zinātnieku un neprofesionāļu kopienās.
Bet kas īsti ir AI?
Šajā visaptverošajā ceļvedī tiks izpētīts viss, kas jums jāzina par AI, sākot no tā vēstures un pirmsākumiem līdz pašreizējiem lietojumiem un nākotnes iespējām.
Neatkarīgi no tā, vai esat iesācējs vai pieredzējis profesionālis, šī rokasgrāmata sniegs jums visaptverošu izpratni par AI. Tātad sāksim!
Kas ir mākslīgais intelekts?
Kopumā AI ir vispārīgs termins visu veidu saprātīgai uzvedībai. Vārds cēlies no grieķu vārda “mākslas cienītājs” un latīņu vārda “inteliģents”.
Tātad būtībā tas nozīmē “mākslīgais intelekts” tādā nozīmē, ka tā ir datorizēta sistēma, kas atdarina cilvēka uzvedību.
Tā ir datorzinātņu nozare, kas nodarbojas ar izpēti par to, kā datori izrādīt saprātīgu uzvedību. Šāda rīcība var būt jebkas, sākot no seju atpazīšanas līdz reaģēšanai uz izrunātām komandām.
Mākslīgā intelekta vēsture
Tāpat kā daudzas lietas, AI nav jauna ideja. Tas pastāv jau gadsimtiem ilgi, bet pa īstam uzplauka tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Pirmo reizi AI izmantoja senie grieķi.
Piemēram, viņi izveidoja valodas apstrādes sistēmu, kas tika izmantota, lai palīdzētu viņiem armijā un uzņēmējdarbībā.
1950. gadu beigās mākslīgais intelekts sāka pacelties. Pirmais ievērojamais pavērsiens bija pirmā universālā mākslīgā intelekta izveide, kas pazīstama kā “Eliza”.
Džozefs Vaizenbaums izstrādāja Elīzu MIT 1960. gados. AI tika izstrādāts, lai palīdzētu cilvēkiem sazināties vienam ar otru, izmantojot sarunu kā mācīšanās un mācīšanas veidu. Eliza bija pirmā datorprogramma, kas izturēja Tjūringa testu.
Tjūringa tests ir veids, kā noteikt, vai AI sistēma ir izcila.
Pēc tam AI lauks eksplodēja. Mūsdienās AI ir ļoti aktīva un augoša joma. Jūs varat uzzināt par aizraujošākajiem AI notikumiem, lasot par jaunākajām AI tehnoloģijām.
Kāpēc mums ir vajadzīgs AI?
AI kļūst arvien populārāks, jo arvien vairāk tehnoloģiju uzņēmumu apzinās savu potenciālu. Galu galā mēs izmantojam AI visās jomās, sākot no Google meklēšanas līdz Siri savos iPhone tālruņos.
Tātad, kāds ir lielais darījums?
AI ir lielisks veids, kā izveidot efektīvākas sistēmas nekā cilvēka smadzenes. AI sistēmas var mācīties no pieredzes un analizēt informāciju tādā veidā, kā cilvēki vienkārši nevar.
Piemēram, AI sistēmas lieliski spēj uztvert visus mūsu sniegtos datus un mācīties, kā pieņemt lēmumus, pamatojoties uz šo informāciju.
Vēl viens lielisks AI piemērs ir Google meklētājprogramma. Tas ir tik gudrs, ka sekundes daļā var meklēt vairāk nekā 500 miljonus informācijas lappušu. Taču agrāk šāda veida meklējumi būtu prasījuši veselam cilvēkam vairākus gadus.
Interesants fakts ir tas, ka tas var ātri apstrādāt daudz informācijas. Cilvēka smadzenes spēj apstrādāt tikai aptuveni simts vārdu minūtē. Tomēr AI var apstrādāt datus ar aptuveni 100,000 XNUMX vārdu minūtē. Tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts var būt daudz efektīvāks nekā cilvēks.
Kā darbojas AI?
Pirmkārt, mums ir jāsaprot, kā cilvēka smadzenes darbojas. Tas viss ir par to, kā mēs uzglabājam informāciju. Cilvēka smadzenes sastāv no neskaitāma skaita šūnu, ko sauc par neironiem. Šie neironi ir atbildīgi par visu mūsu domāšanu un lēmumu pieņemšanu.
Neironi ir savienoti ar citiem neironiem caur sinapsēm. Šīs sinapses ir kā mazi tiltiņi, kas savieno neironus. Kad mēs iemācāmies kaut ko jaunu, mūsu smadzeņu neironi savienojas, veidojot jaunas sinapses. Tādā veidā mēs uzglabājam informāciju.
Līdzīgi, kad vēlamies atsaukt šo informāciju, mēs varam piekļūt sinapsēm, kas tiek izmantotas šīs informācijas glabāšanai. Tā mēs pieņemam lēmumus.
Tagad, kad mēs saprotam, kā darbojas smadzenes, mēs varam sākt saprast, kā darbojas AI. Un tad mēs varam uzzināt, kā uzlabot AI darbību.
Ir divi galvenie AI veidi. Tie ir uz noteikumiem balstītais AI un mācīšanās AI.
Uz noteikumiem balstīts AI
Šis ir visvienkāršākais AI veids. Tas ir tad, kad mēs sniedzam datoram noteikumu kopumu, kas jāievēro. Šie noteikumi ir iestatīti datoram saprotamā veidā. Šī ir elementāra AI forma.
Piemēram, programma, kas liek datoram atpazīt seju, ir vienkārša uz noteikumiem balstīta AI. Programma var saglabāt visu informāciju par seju un personu datubāzē.
Pēc tam, kad tai tiek parādīta jauna seja, tā var salīdzināt jauno seju ar seju datubāzi. Ja tas atrod atbilstību, tas var likt datoram atpazīt šo seju.
Visizplatītākais šāda veida AI piemērs ir spēļu programma.
Iepriekš visas šīs programmas tika rakstītas noteiktā veidā. Programmētājam bija jāliek programmai saprast, kas ir spēle. Pēc tam viņam bija jāiemāca programmai, kas bija nepieciešams, lai uzvarētu spēli.
Mūsdienās AI sistēmas var rakstīt vispārīgākā veidā. Programmētājam nav jāmāca AI, kas ir spēle. Tā vietā viņam tikai jāiesniedz AI spēles spēles noteikumi.
AI mācīšanās
Tas ir tad, kad mēs mācām datoram mācīties pašam. Šī ir progresīvāka AI forma.
Piemēram, pieņemsim, ka mēs veidojam robotu, kas spēj pacelt kasti. Šim robotam būs jāspēj iemācīties to izdarīt no pieredzes. Robotam būs jāsaglabā visa informācija par kastes paņemšanu.
Pēc tam, kad tai tiek parādīta jauna kaste, tā var izmantot šo informāciju, lai paņemtu lodziņu.
Šis ir AI veids, ko izmanto Amazon Alexa.
Mākslīgā intelekta nākotnes potenciāls
Tagad, kad mums ir pamata izpratne par AI darbību, mēs varam redzēt, kā AI var mums palīdzēt nākotnē. AI ļaus mums automatizēt daudzas lietas. Mēs varam izmantot AI, lai meklētu darbu, diagnosticētu medicīniskās problēmas, izstrādātu jaunus produktus un palīdzētu mums pieņemt lēmumus.
Taču AI ir arī negatīvie aspekti. Tas aizstās daudz darba vietu.
Mēs varēsim ražot labākus produktus un darīt vairāk lietu ar mazāku cilvēku skaitu. No otras puses, tas ļauj strādāt vairāk īsākā laikā.
Nākotnē mēs redzēsim, ka AI uzņemsies daudzas lomas. Taču šobrīd mākslīgais intelekts galvenokārt tiek izmantots datu analīzei un informācijas izguvei.
Secinājumi
AI ir liels potenciāls.
Tomēr AI nākotne joprojām ir aktuāla. Mēs nezinām, kas būs nākotnē.
Tāpēc ir svarīgi saprast, kā AI ietekmēs darba nākotni. Mums ir jāzina, ko mēs nokļūstam, un AI sekas.
Tomēr AI jau tagad būtiski ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un ekonomiku.
Atstāj atbildi